Absolventu apsveikumi
Klašu apsveikumi un prezentācijas
9.klase
Skolotāju pārdomas, sagaidot Varakļānu vidusskolas 100. dzimšanas dienu
Neesmu Varakļānu vidusskolas absolvents. Tomēr mani saista cieša sadarbība ar Varakļānu vidusskolu kopš 1997. gada, kad sāku strādāt šajā skolā.
Tajā laikā skolā bija izveidojies labs, pēc darba stāža sabalansēts skolotāju kolektīvs. “Vecā gvarde”- skolotāji ar vārdu… Ļoti zinoši, prasīgi, godīgi, ar rakstura un darba iezīmēm, kas nāca no padomju laikiem.
Piemērs, kas viņus raksturo: pat pēdējā skolas mācību dienā, pēdējās stundas tika novadītas pēc visiem standartiem, ar skatu uz nākošo mācību gadu.
Jaunie, vai gandrīz jaunie… Traki idejās, skolas un klases pasākumos. Pārņemti ar neatkarīgās valsts idejām, jaunām mācīšanas un audzināšanas metodēm.
Piemērs: skolēnu 3-4 dienu nometne, kaut kur apkārtējos mežos, ar dabas izpēti un mācību priekšmetu caurvijām.
Kā vieni, tā otri prata saliedēties jebkādu mērķu sasniegšanai, lai tie būtu mācību sasniegumi vai skolotāju spartakiādes, vai vienkārši kāds neformāls skolotāju tusiņš.
Par skolēniem.
Varakļānu vidusskolā lielā pārsvarā ir mācījušies ļoti labi, atsaucīgi, darboties griboši skolēni. Kā švammes uzsūca jebkādu skolotāja ideju, ģenerēja savu.
Vienmēr skolas, pilsētas patrioti. Neskaitāmu olimpiāžu, konkursu uzvarētāji. Tautas deju, koru dalībnieki dziesmusvētkos. Azartiski sportisti komandu un individuālos sporta veidos. Jaunsargi…
Piemērs: Gadsimta sākumā, kad skolai nebija sava sporta zāle, zēni septiņos no rīta jau gaidīja treneri pie PMK bijušās noliktavas angāra, kas bija “pielāgots” sporta spēļu norisei. Mums ir Olimpisko spēļu dalībnieks, kas sportiskos rezultātus kaldināja uz izdedžu celiņa…
Esmu lepns par Varakļānu skolu!!!. Par skolotājiem, par skolēniem, par skolēnu vecākiem, par pašvaldību, par tehniskajiem darbiniekiem.
Skolas 100-gadē novēlu: Lai skan! Lai skan Varakļānu skolas vārds!
J. Daleckis
Man ir gods būt Varakļānu vidusskolas absolventei. Vienmēr un visur ar lepnumu esmu nesusi šo vārdu.
Man skolas gadi nebija tikai ieskrējiens turpmākajam dzīves posmam, bet viens no skaistākajiem notikumiem manā dzīvē. Uz kompetencēm balstītas mācību stundas 20. gadsimta 80-tajos gados. Jautrie rudens darbi kolhozu laukos un garās biešu vagas vasaras nometnēs. Piedzīvojumiem bagātas klases ekskursijas ar nakšņošanu teltīs un brauciens ar vilcienu uz Sanktpēterburgu. Neaizmirstamie deju vakari skolas aktu zālē. Patriotiskās ierindas skates un sarkanbaltsarkanais karogs izlaidumā. Un pāri visam augsts mācību sasniegumu līmenis, godīgums, atbildība, cieņa, atvērtība jaunām idejām un izaicinājumiem.
Lai Varakļānu vidusskolā vienmēr ir priecīgi un zinātkāri skolēni, gandarīti skolotāji un lepni vecāki!
Ilga Krūmiņa
1990. gada abolvente
Es esmu Varakļānu vidusskolas absolvente. 11 pirmie septembri sagaidīti šai ēkā kā skolniecei un vēl 23 kā skolotājai, bet vislabāk atcerot tieši pirmo.
Rudeņos vajadzēja gan mācīties gan strādāt kolhoza tīrumos, lasot kartupeļus. Ziemas jaukākais notikums bija eglīte. Atceros ar kādu milzīgu sajūsmu pirmo reizi iegāju izrotātajā zāle. Sākumskolas skolēnam tā atgādināja pasaku valstību - griestus gandrīz neredzēja aiz virtenēm, centrā pie griestiem griezās spīdīga disko bumba, logu stikli apgleznoti ar multfilmu varoņiem. Pavasarī notika skolas lielais maratons. Visi skolēni izskrēja maršrutu skola - Dekšāres - Varakļānu stacija - Olužnīca - priedītes. Maijā skolēnu dzīve starpbrīžos notika pagalmā. Viss asfalta laukums bija apzīmēts ar spēļu laukumiem un tikai lietus deva iespēju pārzīmēt no jauna klasītes un citas lecamspēles. Vasarā bija jāiet uz skolu ravēt skolas izmēģinājuma lauciņu dobes un arī iznīcināt nezāles ap ēku. Esmu gandarīta un lepna, ka varēju un varu būt Varakļānu vidusskolas mazā daļiņa no 100 gadu dzīves mirkļiem.
Ilze Strode
Varakļānu vidusskolā strādāju par deju skolotāju nu jau desmit gadus. Visus šos gadus dejo visa skola, sākot no pirmās klases līdz divpadsmitai. Tā bija arī pirms manis. Dejot šeit ir tradīcija un vērtības. Manas atmiņas ir ilgie un garie mēģinājumi. Kas tik nav noticis šo mēģinājumu laikā - smiekli un asaras, uzvaras un zaudējumi, blēņas un labie darbi ?Tikai tas, kas ir dejojis vidusskolas sastāvā, zinās, kā ir radies kolektīva nosaukums "Juntars". Un šo gadu labākās atmiņas ir vidusskolas sastāva izveidotā tradīcija- KĀZAS. Esam nosvinējuši jau trīs pāru kāzas (pāris, kurš ir vairākus gadus sadejojies, sevi deju jomā pierādījis, jeb kā mēs sakam - paraugpāris). Un visas trīs kāzas bija avīzes raksta vērtas?Kāpēc? To zinās tikai dejotāji...
Ilona Balode
Mūzika agrās rīta stundās zālē, matu cirtas un lakas smarža,
kleitu zīda čaukstoņa un partnera satvēriens, gandrīz taustāms satraukums...
...1,2,3...1,2,3... - tās bija sarīkojumu dejas manā skolā.
1985.gada absolvente Sandra Grudule (Lapkovska)
Tas notika mūsu klasē(31 skolēns-audzinātāja Raina Rotkeviča)
*pēc stundām braucām uz kolhozu strādāt ,lai varētu doties ekskursijās. Skolas gados apceļojām Latviju, Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Ukrainu. Bijām Ļeņingradā un Maskavā.
*Jaungada eglītē skolotājiem uzdevām diezgan šausmīgus pārbaudījumus -augstpapēžu kurpēs lekt ar lecamauklu, vingrot ar lentām un riņķiem, " pumpēties" . (Par dažām izdarībām nedrīkst stāstīt . Šobrīd -kauns.)
* Bijām sporta klase-9 sporta stundas nedēļā, izcīnījām tiesības piedalīties republikas sacensībās, bet neaizbraucām , jo saplīsa autobuss.
*balles(viens no svarīgākajiem notikumiem skolas dzīvē)-meitenes sēž krēslos apkārt zālei....atskan pirmie akordi..... un puiši dodas uzlūgt...
*ģimenes zinību stundā sapratām , ka stipras laulības pamats ir čību pienešana pie gultas...
*automātu izjaucām ~10sek., salikām ~12sek.
*1.septembrī skolā ieradāmies laicīgi, jo vajadzēja aizņemt pēdējos solus!!!!
Tā varētu turpināt un turpināt....
Man ir ļoti paveicies- forši klasebiedri un skolasbiedri, saprotoša un sirsnīga audzinātāja, kompetenti skolotāji.
Aina Kazāka(ex Pušmucāne)-1985.gada izlaidums
Vidējo izglītību ieguvu Varakļānu vidusskolā (2001.gadā) pie ļoti zinošiem skolotājiem. Manas skolas laiku atmiņas ir cieši saistītas ar patstāvību ikdienā, mācībām, cilvēkiem, emocijām un skolas pasākumiem - nakts orientēšanās, piektdienas diskotēkas, šaušanas sacensības, jaunsargu nometnes, kā arī ar mazo skolas kafejnīcu, dzīvošanu skolas kopmītnē un vakara pastaigām.
Līga Mālniece
Mans skolas laiks.... Brīnišķīgi gadi, kas pavadīti Varakļānu vidusskolā.
Laiks, kurā iegūti draugi uz mūžu, apgūtas zināšanas pie ļoti erudītiem pedagogiem, dziedāts, dejots, sportots, pavadītas bezgalīgi daudz stundas mēģinot aģitbrigāžu tekstus un soļošanu ierindas skatēm, atstāti vēsturiski ieraksti klases un skolas hronikās.
Laiks, kurā vasarās noteiktu dienu skaitu pavadījām ravējot skolas izmēģinājumu lauciņu, mācību gada laikā jautri mizojot kartupeļu kalnus skolas ēdnīcāi un rudeņos rokot bezgalīgi garas kartupeļu vagas tuvējos kolhozos.
Bet tam visam pāri arī laiks ar neaizmirstamiem klases vakariem un ekskursijām uz tālākām un tuvākām vietām, nepārspējamām skolas Ziemassvētku ballēm, ar daudz smiekliem, jautrību un, protams, pirmo mīlestību.
Joprojām esmu lepna, ka mācījos Varakļānu vidusskolā un biju daļa no tās!
1986.gada absolvente Lolita Briška( ex.Dūda)
Skola saistās ar patīkamām un jaukām atmiņām.
Viena no tām ir gatavošanās ierindas skatēm,kad rībēja visi skolas gaiteņi un gaisā virmoja sacensību gars starp klasēm.
Bieži notika '' posma'' klases vakari,kas tika ļoti labi apmeklēti.
Skola ir vieta,kur glabājas daudzas un dažādas atmiņas.
Velga Stepiņa
Esmu 1987.gada Varakļānu vidusskolas absolvente. Atmiņas par skolas gadiem ir spilgtas un emocijām bagātas. Ar prieku atceros savus klasesbiedrus un kopā piedzīvoto! Bijām sporta klase, tāpēc daudz piedalījāmies sacensībās. Aktīvi darbojāmies dažādos pasākumos - ierindas skatēs, aģitbrigādēs, dziedājām korī, vasarās strādājām “Lotos” darba vienībās, braucām ekskursijās. Rīkojām klases vakarus. Grandiozākais, protams, bija Jaungada eglītes pasākums, kuram gatavojāmies, greznojot zāli kā pasaku valstību, gatavojām priekšnesumus un tērpus.
Mūsu skolā strādāja izcili skolotāji, kuri prata aizraut ar savu priekšmetu vai paši ar savu personību. Neaizmirstamas paliks Antoņinas Viļumas vadītās vēstures stundas, Tamāras Locānes mācītais krievu literatūras stundās, Viktora Čerņecova uzmundrinošais smaids pirms dziesmas uzsākšanas korī, Olgas Mālnieces prasme aizraut ar degsmi būt labākajiem, Vladislava Locāna izturība un neatlaidība, audzinot mūsu klasi.
Ingrīda Melne
Atmiņas par skolas laiku…
Mācības uzsāku Varakļānu vidusskolā pēc Nagļu pamatskolas beigšanas. Viss likās jauns un savādāks – klase, draugi, pasākumi. Viens no iespaidīgākajiem pasākumiem skolā bija Jaungada eglīte, kurai gatavojās varbūt mēnesi iepriekš. Katra mācību gada sākumā septembrī un pat oktobrī strādājām kartupeļu laukos, palīdzējām novākt ražu. Tas bija ne tikai darbs, bet arī īpaša kopā būšana. Skolā liela uzmanība tika pievērsta sportam. Patika sporta skolotāja Viktora Briškas mācību stundas. Ar interesi piedalījos orientēšanās un slēpošanas nodarbībās un sacensībās. Protams nevar aizmirst klases audzinātāja Jāņa Lukaseviča rīkotās ekskursijas uz Lietuvu, Sankt Peterburgu. Visiem skolēniem iesaku izbaudīt skolas laiku!
Skolotāja Ingrīda Dalecka
Par draudzību un skolas gadiem....
Skolas laikā mūsu klase piedzīvoja vairākus klašu audzinātājus: Valliju Leoni, Anitu Zepu, Olgu Kuzņecovu, Vitāliju Viļumu un Lilitu Strodi. Milzīgu PALDIES saku visiem skolotājiem, kas mūs mācīja un veidoja par personībām. Īpaši atmiņā palicis Viktors Čerņecovs - mūzikas skolotājs. Dziedāju ansamblī un korī no 1. līdz 12. klasei. Konkursā "Ko tu proti?" uzvarējām rajonā un braucām uz Rīgu, kur Latvijas televīzijā uzstājāmies ar Raimonda Paula dziesmu "Dzied circenītis aizkrāsnē". Šis notikums ir atstājis krāsainas atmiņas, jo tika šūti tērpi un Varakļānu frizētavā visām ansambļa dalībniecēm veidotas frizūras. Atceros arī filmēšanas gaitu, gaismas, kameras, uznāciens, tad jāievēro klusums un pēc signāla atskanēja klavieru pavadījums un dziesma mūsu izpildījumā. Mājās gājām skatīties šo raidījumu pie draugiem pa krāsaino televizoru, jo mums bija tikai melnbaltais.
Skolas laiks bija skaists un interesants, pilns ar dažādiem izaicinājumiem un blēņām. Sarkanas piezīmes ik pa laikam rotāja manu dienasgrāmatu, bet es vienmēr sev solīju, ka šonedēl centīšos būt kārtīga. Neatceros kurā klasē bija tāds notikums, ka es sev iegādājos jaunu dienasgrāmatu, bet vecā tika labi noslēpta. Domāju, ka sākšu jaunu kārtīgu dzīvi, laikam arī izdevās un bēņu periods palika pagātnē.
Ilze Eiduka
Varakļānu vidusskola ir mana otrā darbavieta, kurā esmu iejutusies ļoti labi. Bez darba dienām ir jaukie pasākumi ar kolēģiem: skolotāju dienas, divu dienu ekskursijas pa Latviju, direktora vārītā zupa. Bet gribu uzrakstīt ne tikai par sevi.
Varakļānu vidusskolu pabeidza arī manas divas meitas. Sanitai šajā skolā pavadītais laiks bija pats labākais mācībām atvēlētais laiks: vislabākie klasesbiedri un audzinātāja, superīgākā kompānija brīvā laika pavadīšanai. Mācoties Rīgā, domās viņa bija savā skolā un savā klasē, kurā tika uzņemta kā savējā. Viņas novēlējums klasesbiedriem (atradu kādu audzinātājas dotu aizpildītu anketu) – „Esiet!”
Maija
Atmiņu stāsts
Pagājušā gs. 70.-80.gados mūsu skolai bija vieglatlētikas novirziens, pastiprināti a klases skolēni sportoja 8-9 stundas nedēļā. Mūsu skolas meitenes arī intensīvi spēlēja basketbolu. Es biju komandas kapteine un rezultaīvākā punktu guvēja.
Lubānas skolai bijabasketbola virziens. Katru gadu mēs cīnījāmies par 1.vietu basketbolā Madonas rajonā. Vienu gadu mēs tomēr uzvarējam Lubānas meitenes, viņas bija precīzākas metienos,bet mēs,būdamas vieglatlētes pieveicām viņas ar ātrumu.
Spilgti atmiņā palikuši arī sporta treniņi,kurus vadīja Raimonds Sprūdžs. Mēs,meitenes , toreiz bieži devāmies uz indiešu kino, ko izrādīja kultūras namā. Dažreiz agrāk atprasījamies no treniņa, lai apmeklētu indiešu filmu.
Aija Caune
Pirmie darba gadi Varakļānu vidusskolā man lika saprast,ka jāstrādā būs ļoti spēcīgā un vispusīgā skolotāju kolektīvā.Ka tāda vārda kā "nevaru",nav. Nācās iemācīties pat spēlēt volejbolu skolotāju komandā un sacensties ar vidusskolniecēm.Kādreiz smejoties teicu,ka nedzīvoju Varakļānos,bet skolā. Īpaša vide,īpaša aura ,kas droši vien uzkrāta daudzos gadu desmitos.Šajos gados ir nācies redzēt ļoti daudz talantīgu skolēnu, vienmēr prieks par to sasniegumiem visās dzīves jomās.
Margarita Selicka
Atmiņas par skolas gadiem..
Aizraujošākais jaunības posms- skolas gadi.
Lielais ceļojums laikā ir atmetis aizmirstībā sīkumus, bet sirdi sildošas atmiņas par 3 skolas gadiem Varakļānos.
No atmiņu dzīlēm iznirst laiks, kad radās jūtas, draudzība, kopība, kas nāk līdzi laikam ar viegli rezignētu noskaņu, jo mēs esam un paliksim savējie.
1972.-1975. gads-skaistie mani skolas gadi. Svinīgajā līnijā stāv 721 skolēns, 2 plūsmas, skan patētiskas runas par mācību darba rezultātiem, skarbi tiek kritizēti nesekmīgie, viņu saraksti tiek uzstādīti pat vecāku darbavietās, diplomi izsniegti izcilniekiem. Ģērbšanās un modes kritēriji stingri- īpaši zēniem, jo mūzikas ikonu iespaidā ir ''atlaisti'' garie mati. Skolas līnijā direktors puišu frizūras mērī gandrīz ar lineālu un garo matu īpašniekiem pavēl tos nogriez nekavējoties, izsniedzot pat naudas pabalstus. Puiši mitrina matus ar cukurūdeni, sasukā uz augšu un tiek cauri...
Mani skolas gadi ir kartupeļu un citu zemes darbu laiks, tas ir jautrākais un līksmākais septembra mēnesis: braukšana kravas kastē, bezgalgaro kartupeļu rakšana ar tik dažādu apziņas līmeni, cik grozā-tik zemē, superbagātīgās kolhozu pusdienas. Mēs bijām ļoti patstāvīgi un atbildīgi, bieži vien klases audzinātājs Francis Zeimuls mums uzticējās, un mēs braucām kolhozu darbos vieni paši. Kā nekā padomju laika klases amati tika strikti pildīti arī bez uzraudzības, un viss beidzās labi.
No laika ceļotāja atmiņām iznirst 18 gadu dzimšanas dienu svinības- goda lieta bija taisīt balles mājās ar vecāku un radu klātbūtni, balles bija dažādas, vieniem lielākas, citiem- pieticīgākas, bet visilgāk paliks atmiņās tā dzimšanas diena, kad balles epicentrā ap pusnakti pie bagātīgā viesību galda Barkavas apkaimē ieradās klases audzinātājs un skolas direktors. Mēs pārbijušies, kas paziņoja, nodeva, izstāstīja...nu to visu klāj vēstures migla.
Atmiņā paliks sporta stundas ar mūsu klases un skolas valsts līmeņa sportistiem, kad Jāņa Poļeļunosa šķēps ieurbās zemē tālu aiz sportlaukuma robežām un skolotāja Locāna sašutums par dažu ķermeņu nespēju pievilkties vai diska ieraidīšanu tieši viņam vēderā.
Literatūras stundas, kurās dziedājām ''Miglā asaro logs'' u.c.un daži ar uzklausījām klases audzinātāja karjeras izglītības galveno akcentu, ejiet par skolotājiem, jo atvaļinājums vasarā.
Skolotāja Viļuma vēstures stundas viegli ironiskā stilā visa mūža garumā ir saglabājušas vēstures neapstrīdāmos faktus, skolotājas Viļumas intelektuāli erudītais stāstījums bija kā pamats daudzām lietām, kas raisīja interesi.
Skolotāja Locāne aizrāva ar krievu klasisko literatūru, tāpēc arī šodien pēc 46 gadiem varam brīvi skandēt populāras Puškina un Ļermontova rindas.
Skolotāja Ikauniece stundās filozofēja par matemātikas problēmām ar klases gudrajiem, bet mēs, mirstīgie, mierīgi gaidījām zvanu, tad nācās nebeidzami nesaprotamo labot...
Skolotājs Lukasevičs nesatricināmi mums apgaismoja fizikas gudrībās, savā humorpilni lēnīgajā manierē nolika pie vietas visus nebēdniekus.
Par maniem skolotājiem klīst leģendas, tiekoties pārrunājam aizraujošos nostāstus par dažādiem gadījumiem, kas, gadiem ejot, apaug personalizētām niansēm, parādot, cik dārgs mums ir šis jaunības laiks.
1975.gada absolvente Anita Saleniece ( Grudule)
Un mācību darbs, kā ar to?
Varakļānu vidusskola- tie ir mūsu lieliskie skolotāji. Pirmā audzinātāja sirsnīgā Anna Mičule.
Antoņina Viļuma, nepārspējama oratore, stāsta par seno laiku vēsturi tā, ka elpa aizraujas. Viņa māca arī psiholoģiju, kas tā laika skolās ir liels retums.
Māra Meistare ne vien māca mūziku, bet pati spēlē saksofonu.
Viktors Čerņecovs māk aizraut un korī ne vien vajag, bet gribas dziedāt.
Skolotāji Tutāni- Spodra un Aloizs izcili māca modernās dejas, Spodra arī vingrošanu. Koncertā viņa noņem brilles, sasien matus astītēs un vingro uz līdztekām uz kultūras nama lielās skatuves.
Mūsu sporta skolotāji Raimonds Sprūdžs un Vladislavs Locāns strādā ar mums zālē, blakus zālei, koridoros- tiek skrietas barjeras, tās palaikam skaļi gāžas, bet klasēs stundas turpinās. Skolēnu ir daudz- pāri 700, bet sporta zāle vēl nav uzcelta.
Kopā ar paralēlklasi esam devušies ekskursijā uz Sanktpēterburgu, jau pirmajā dienā lielpilsētā pazuduši 5 skolēni, šķiet, ka abi audzinātāji- Jānis Lukasevičs un Francis Zeimuls- izstaro nesatricināmu mieru un viss atrisinās- līdz nakts tumsai visi ir atradušies.
Mūsu audzinātājs Lukasevičs vienmēr noskaņots optimistiski, ir lietas kursā par jaunumiem eksaktajās zinātnēs, politikā un ne tikai. Un viņa humors palīdz tikt pāri skolas dzīves negludumiem.
Lielākais ikgadējais notikums- Vakars par skolas godu- notiek ar tam laikam raksturīgo pompu-spēlē skolas pūtēju orķestris un izcilnieki pa sarkano paklāju dodas pēc apbalvojuma.
Ierindas skate (varbūt 11.klasē}- mūsu klases puiši soļo un pirmo reizi atļaujas dziedāt latviski- Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros. Meitenēm skudriņas skrien pār kauliem.
Tās ir mazas ainiņas no tiem laikiem, kas dzīvo tikai mūsu atmiņās.
Ieva Mozga
Vidusskolā mūsu klasei krievu valodu mācīja fantastiski jauka, gudra, erudīta un eleganta skolotāja- skolotāja Raisa Sokolova. Stundās runājām ne tikai par krievu valodas gramatiku, Puškina un Ļermontova daiļradi, bet arī par dzīvi.
Kādā sarunā viņa teica: ”Meitenes, sabiedrībā nedrīkst iziet vienā un tajā pašā tērpā divas dienas pēc kārtas!”
„Kāpēc???”
Viņa atbildēja: „Var padomāt, ka Jūs pa nakti neesat bijusi mājās, lai pārģērbtos!”
Protams, pēc kāda laika mēs ievērojām, ka skolotāja Sokolova divas dienas pēc kārtas ir atnākusi uz skolu tajā pašā blūzītē un svārkos.
Stundas sākumā viltīgi jautājām: „Skolotāj, šonakt nenakšņojāt mājās?”
Viņa ieturēja pauzi, uzsmaidīja, nedaudz pacēla savus garos svārkus, tad pastiepa labo kāju uz priekšu, pagrozīja uz pirkstgala un atbildēja: „Man šodien ir citas kurpes!!!!”
1989.gada absolvente Mārīte Nagle (ex Garanča)
 25.novembrī notika Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novadu apvienotā olimpiāde vācu valodā
. Tāpat kā pagājušajā mācību gadā, 1.vietu izcīnīja 12.klases skolniece Signe Viška, iegūstot 109 punktus no 120 iespējamiem. Apsveicam!
|
This tells you a bit about this blog and the person who writes it.
When you are logged in you will be able to edit this page by clicking on the edit icon.
4. februārī
9.00–9.40 – 6.–9.klašu skolēniem
9.50 – 10.30 – vidusskolēniem un citiem interesentiem
tikšanās ar Rēzeknes Augstskolas maģistra studiju programmas „Filoloģija”
absolventi LĪGU ČEVERI. Grāmatas „Arhetipi un žanriskās iezīmes šausmu stāstos”
koplasīšana un saprašana.