Ja tā padomā , tad skolu mūsu iztēlē var salīdzināt ar tik daudzām garšīgām, neparastām un pārsteidzošām lietām.
Pats svarīgākais skolā ir mācību priekšmets,-vienam interesants,citam-vienaldzīgs. Mēs visi mācību stundās sākam veidot ierakstus savā cietajā diskā. Noderēs- nenoderēs? Vajadzēs -nevajadzēs? Mēs to nezinām. Šodien atbildes nav. Mūsu domas veido Lielo Varakļānu vidusskolas mācību priekšmetu krāsu, garšu un sajūtu savdabīgo gleznu.
... latviešu , krievu un angļu valodai ir dažādas garšas nianses.
... literatūras stundās izbaudu jaunas ,tikko atvērtas grāmatas smaržu , lasot sajūtu piedzīvojuma un spriedzes garšu ,bet tai pašā laikā pavasarī , šo stundu gribas nobastot.
..bet matemātika garšo kā saldskāba konfekte un kā jau saldskāba : sākumā jūt tikai tās skābo garšu, bet tad, kad esi ticis līdz kodolam, var sajust saldo garšu, kas jūtama pēc labi padarīta darba.
... ķīmijā jūtu īpašās “atmosfēras” aromātu. Saplūstot definīcijām un formulām, rodas kliedziens, bet dažreiz tas pārvēršas pazīstamā melodijā.
....bet mūzikā ,dziedot latviešu tautas dziesmas ,es sajūtu liepziedu un medus smaržu un svētku tuvošanos.
....sports garšo pēc āboliem un tam ir uzvaras krāsa ,bet kādam sports ir kā pūķis ,kas rada galvassāpes.
Tā paiet mūsu ikdiena: skolēnu sarunas, skolotāju steidzīgie soļi, aizrādījumi, smiekli, sačukstēšanās un varbūt ,ja palaimējas -klusums.
Katrā mācību priekšmetā ir gan pozitīva, gan negatīva noskaņa. Sēžot skolas solā, mēs sajaucam tās kopā un radām savu krāsu un emociju paleti.
Mēs kļūstam par māksliniekiem un katram ir iespēja izvēlēties: skumjas vai domātprieks, dusmas vai iedvesma, nogaidīšana vai izaicinājums.
Agnese Strode (12.klase)- gada skolēns.
