No divpadsmito skatu punkta skola ir kā neparedzams maratons, kas ir jāpievar 12 gados.
Atgriežot laiku atpakaļ, mums šķita ,ka tas būs ilgs laika cēliens, bet te nu mēs esam - savos pēdējos metros. Neviens maratons nav viegls. Skrējiena laikā gar kājām pinās matemātikas formulas, nepareizi ielikti komati, divsolis basketbolā un šķībās notis mūzikā. Brīžiem mēs lidojām, brīžiem knapi kustējām, bet mēs nepadevāmies . Nu atrodamies uz finiša taisnes.
Skolasbiedriem novēlam -ticiet sev, un maratons tiks noskriets veiksmīgi. /Patrīicija 12.klase/