Novembris- manas Latvijas mēnesis.
Miglas vāli, zirnekļu tīkli starp zāles stiebriem, dzērvju veidotie nošu raksti debesīs, netīri dzeltenās kļavu lapas ceļmalās, kailie koku zari ,kuri spēlē ēnu teātri, gulbju kupenas tikko nokultos labības laukos, pēc rudens darbiem stūrī nolikti gumijas zābaki – tāda veidojas novembra glezna.
Tā mēs redzam rudeni Latvijā.
Bet kā mēs dzirdam Latviju?
Daudzbalsīgās gājputnu klaigas un vēja stabuļu skaņas . Traktora rūkoņa zemnieka sētā. Lēna lietus murmināšana uz jumtiem un jaunā Varakļānu asfalta.
Kastaņu un zīļu nemanāmā rosīšanās zem lapu paklāja, gaidot pavasari.
Latvija rudenī skan kā harmonisks minors, nedaudz drūmi un skumīgi.