8.martā, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, 10.-12. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties jauno režisores Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”. Tā kā daži bija lasījuši Noras Ikstenas grāmatu “Mātes piens”, bija izcila iespēja salīdzīnāt un izvērtēt daiļliteratūras avotu un ekranizāciju.
Atsauksmes no skolēniem.
Patrīcija. Atklāts stāsts par mātes un meitas attiecībām, kas bija ''norakstītas'' jau no paša sākuma. Labs ieskats tajā, kā uzauga paaudze padomju laikā. Filma diezgan labi apkopo grāmatas motīvus.Tā kā biju šo grāmatu lasījusi, apgūstot padziļināto kursu latviešu valodā un literatūrā, bija interesanti vērot grāmatas teksta iedzīvināšanu fimas kadros.
Sendija.Filma ‘Mātes piens” ir smaga un emocionāla filma , ko ir vērts noskatīties ikvienam. Drūma , bet toties patiesa. Ļoti patika , kā filmā darbojās aktieri. Pirms filmas noskatīšanās izlasīju grāmatu . Varu teikt to , ka grāmatā notikumi tika attēloti smalkāk, detalizētāk ,bet filmā tie “leca” uz priekšu ar lielāku laika starpību. Lai arī grāmatā viss attēlots smalkākās niansēs , man vieglāk izprast notiekošo palīdzēja filmas noskatīšanās.
Indra.Filma stāsta par mātes lomu, cik tā ir smaga un dažādiem pārbaudījumiem bagāta. Apbrīnoju Noras Ikstenas drosmi, kā viņa spēja rūpēties par savu māti, skatoties no malas, tas pat neizskatījās smagi. Sievietei ir jāspēj rūpēties par ģimeni un vēl jāmēģina sasniegt karjeras virsotnes, taču, ja tas viss notiek reizē, tad kāds no mērķiem ir jāuzliek kā prioritāte.